Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pirmatnējība
pirmatnējība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → pirmatnējs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriCilvēks vairs nestāv pirmatnējības klusumā. Ne vairs vien vēji šalc un vētras dun. Cilvēkam pašam pienācis: «Kas tālāk būs?»
2.Vispārināta īpašība → pirmatnējs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriAugu sugu pirmatnējība.
Avoti: 6-2. sējums