Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pirmtiesīgs
pirmtiesīgs -ais; s. -a, -ā
pirmtiesīgi apst.; jur.
Tāds, kam pieder pirmtiesības.
PiemēriPirmtiesīgs pircējs.
Avoti: 6-2. sējums