Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
plaukšķis
plaukšķis -ķa, v.
plaukšis -ša, v.; retāk
Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
Piemēri..grāmata, noslīdējusi no segas, nokrīt uz grīdas.. ar tādu plaukšķi.., ka jānodreb gribot negribot.
Avoti: 6-2. sējums