plaukšķis
plaukšķis -ķa, v.
plaukšis -ša, v.; retāk
Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
Piemēri..grāmata, noslīdējusi no segas, nokrīt uz grīdas.. ar tādu plaukšķi.., ka jānodreb gribot negribot.
- ..grāmata, noslīdējusi no segas, nokrīt uz grīdas.. ar tādu plaukšķi.., ka jānodreb gribot negribot.
- Slapjā lupata izslīdēja [sievietei] no rokām un ar dobju plaukšķi nokrita pie kājām.
- Māla pods.. izslīdēja no rokām un ar dobju plaukšķi pazuda ledus saltajā ūdenī.
Avoti: 6-2. sējums