plaukt
plaukt plaukstu, plauksti, plaukst, pag. plauku; intrans.
1.parasti 3. pers. Vērties vaļā, raisīties (par pumpuriem, ziediem, lapām). Lapot, ziedēt (par augiem).
PiemēriPavasarī plaukst pumpuri.
Stabili vārdu savienojumiKad cirvja kātam lapas plauks.
1.1.pareti Kļūt zaļojošam, ziedošam (par dārziem, pļavām, laukiem u. tml.).
PiemēriPlaukst meži.
1.2.pārn. Rasties, veidoties (par gaismu). Parādīties pie debesīm (par debess spīdekļiem).
PiemēriRīta pusē plauka sarkana blāzma.
1.3.pārn. Pakāpeniski parādīties, izpausties aizvien uztveramāk (acīs, sejā u. tml.) — piemēram, par smaidu, jūtām.
PiemēriKristīne smaida, smaids plaukst arvien gaišāks.
1.4.pārn. Rasties, kļūt intensīvākam savā izpausmē (piemēram, par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli, domām).
PiemēriGobaiņu mātē plaukst lepnums: «Raug, ar katru dienu mani bērniņi kļūst savā starpā mīļāki!»
2.Attīstīties, pilnveidoties, arī vērsties plašumā (par parādībām sabiedrībā, arī par cilvēka dzīvi).
PiemēriVisa padomju māksla, un līdz ar to arī latviešu māksla, plaukst spēcīga, veselīga, daudzveidīga.
2.1.Attīstīties garīgi, fiziski, arī pilnveidoties (par cilvēku, arī cilvēku kopumu).
Piemēri..otrs [cilvēks], it kā apbalvots ar mūžīgu jaunību, plauka tik un ziedēja, un nezaudēja nekā no savas ārējās pilnības...
Avoti: 6-2. sējums