plaukšķēt
plaukšķēt parasti 3. pers., plaukšķ, pag. plaukšķēja
plaukšēt parasti 3. pers., plauks, pag. plaukšēja; intrans.; retāk
Radīt īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni (piemēram, par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
Piemēri..māte ber pavērtajā grozā nopirktos sīpolus. Tad, brunčiem plaukšķot, steidzas atkal tā, ka es tikko paspēju līdz izskriet..
Avoti: 6-2. sējums