plucināt2
plucināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Plaucēt [1] (1).
Piemēri..Tibils rīkojās uz svētkiem dēla pārbraukšanai par godu: grauzdēja miežus, vārīja apīņus, samala sagrauzdētos miežus, plucināja brūnos miltus..
2.parasti 3. pers. Plaucēt [1] (2).
Avoti: 6-2. sējums