Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
plūdenis
plūdenis -ņa, v.
1.val. Skanenis, kura artikulācijā gaiss plūst pa mutes dobumu (piemēram, 1, ļ, r).
2.ģeol. Ar ūdeni piesātināta smalkgraudaina, putekļaina smilts vai mālsmilts, kas rada grunts plūšanu.
Avoti: 6-2. sējums