Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pludināt
pludināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Virzīt (peldošus kokmateriālus) pa ūdenstilpēm.
PiemēriPludināt kokus.
  • Pludināt kokus.
  • Tūlīt pēc kara viņš Gaujā pludināja baļķus un dabūja krietni palēkāt no viena stumbra uz otru.
  • Tā [dziesma] palīdzēja.. plostniekam, kas pludināja plostus pa straujajām ziemeļu upēm.
1.1.Panākt, ka (kas, parasti peldošs priekšmets) virzās pa ūdenstilpēm.
PiemēriAr spēcīgajiem zobiem bebrs nograuž pat lielus kokus.., kurus, sadalījis gabalos, pludina uz savām mītnēm.
  • Ar spēcīgajiem zobiem bebrs nograuž pat lielus kokus.., kurus, sadalījis gabalos, pludina uz savām mītnēm.
  • Daži makšķernieki dabīgo ēsmu pludina pa straumi uz leju.
2.Plūdināt.
PiemēriNegaiss, nerātnis, Apgāzis debesu traukus, Lietu aumaļām lej Un pludina laukus.
  • Negaiss, nerātnis, Apgāzis debesu traukus, Lietu aumaļām lej Un pludina laukus.
  • pārn. ..centrālapkures sildķermeņi dienu un nakti pludināja mīlīgu siltumu plašajās istabās.
Avoti: 6-2. sējums