pludot
pludot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.parasti 3. pers. Atrasties, arī izplatīties (piemēram, uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu).
PiemēriPagalmā pludo lietus ūdens.
1.1.Pakāpeniski klāties kam pāri, arī plūst (par miglu, dūmiem u. tml.).
PiemēriNo purva pludo migla, lien virsū tīrumiem kā salti, pelēki Iedus blāķi.
1.2.Izplatīties (plašā vietā, vidē) — par gaismu.
PiemēriDebesīs pludo sarkanā gaisma [ziemeļblāzma].
1.3.Par gaisa strāvu, siltumu, smaržu.
PiemēriDārzā pludo ceriņu smarža.
1.4.reti Par skaņām.
PiemēriPlūsti, mana dziesmiņa, pludo Pār zemi rūsgani rudo..
2.Būt tādam, uz kā virsmas atrodas, arī izplatās šķidrums samērā lielā daudzumā (par vietu, telpas grīdu u. tml.).
PiemēriIelas pludo pēc lietus gāzes.
2.1.Būt tādam, ko klāj samērā lielā daudzumā (sviedri, asaras) — par cilvēku, tā ķermeņa daļām.
PiemēriGājējs pludo sviedros.
3.parasti 3. pers. Plūst pāri (kā, piemēram, ūdenstilpes, trauka malām). Būt tādam, kura malām plūst pāri šķidrums (piemēram, par ūdenstilpi, trauku).
PiemēriŪdens pludo no cisternas.
Avoti: 6-2. sējums