plūdens
plūdens -ais; s. -a, -ā
plūdeni apst.
Tāds, kura formai nav asu līniju, lauzumu.
PiemēriPlūdeņa kontūra.
- Plūdeņa kontūra.
- Plūdens apveids.
- Plūdeņa pāreja.
- Jaunākajos [skulptora] darbos dominē plūdenas, noapaļotas, plastiski izteiksmīgas formas.
- pārn. Pie Šmithenes balss plūdenajām intonācijām pieradušo skatītāju pārsteidza strupais runas veids, kad Lizalka, mūžam ar visu neapmierināta, rēja uz cilvēkiem gluži kā suns.
- pārn. ..viņa braukšanas stils pasažieriem rada iespaidu, ka mašīna traucas.., nesastopot nekādus šķēršļus. Viss notiek plūdeni, bez jūtamiem paātrinājumiem un palēninājumiem.
Avoti: 6-2. sējums