Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
plātīties
plātīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Plaši kustināt rokas, parasti pastiprinot izteikuma saturu.
Piemēri..dzinēji [medībās] redz, ka mednieki stāv pūlī, plātās rokām, dedzīgi strīdas un skatās uz upītes pusi.
  • ..dzinēji [medībās] redz, ka mednieki stāv pūlī, plātās rokām, dedzīgi strīdas un skatās uz upītes pusi.
  • Kapteinis Zvaigznīte stāstīdams bija piecēlies kājās, reizumis plātījās ar rokām, paspēra dažus soļus šurp un turp pa nelielo kajīti..
  • Dažreiz darbnīcā gāja īsti skaļi, vīri strīdējās, klaigāja, plātījās rokām, centās cits citu pārliecināt.
1.1.Vairākkārt vērties vaļā un ciet (parasti par muti).
PiemēriReizēm viņas balss aizrāvās, mute dīvaini plātījās, it kā trūktu elpas vai būtu pietrūcis vārdu, ar kuriem izteikt savu izmisumu un pretestības garu.
  • Reizēm viņas balss aizrāvās, mute dīvaini plātījās, it kā trūktu elpas vai būtu pietrūcis vārdu, ar kuriem izteikt savu izmisumu un pretestības garu.
2.sar. Lielīties.
PiemēriMan likās, ka viņš visās lietās grib tikai plātīties un rādīt, cik viņš drošs un varens..
  • Man likās, ka viņš visās lietās grib tikai plātīties un rādīt, cik viņš drošs un varens..
  • Tā [grāmata] veikalos nebija pārdodama, bet krusttēvs Pauls plātījās, ka viņš varot dabūt tādas.
  • Un tiem, kuri lielās - ar savu cilvēces mīlu plātās, sirds nav liela, tikai - paplašināta...
Avoti: 6-2. sējums