plītēt
plītēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.intrans.; sar. Žūpot, arī uzdzīvot (parasti iztērējot lielas materiālas vērtības).
Piemēri..viņš bija vairākas stundas krogā plītējis kopā ar dažiem citiem saimniekdēliem..
2.trans. Sist (piemēram, ar pātagu).
Piemēri«Es jau visu laiku skatos, ko viņš tos sivēnus dzenā pa sētsvidu, ar tādu tievu pātadziņu plītēdams.»
2.1.intrans.
PiemēriPolicijas jātnieki sēdās seglos. Naida pāršķiebtām sejām tie jāja iekšā cilvēku masā, šmīkstošām pletnēm plītēja pa labi un pa kreisi.
Avoti: 6-2. sējums