plīva
plīva -as, s.
plīvs -a, v.
1.Viļņveida kustību kopums, kas parasti rodas (plānos, vieglos, parasti vienā galā, malā, piestiprinātos priekšmetos, veidojumos u. tml.) kādas plūsmas iedarbībā.
PiemēriLakata plīva.
- Lakata plīva.
- Spārnu plīvi.
- Un tad pazīstamas spēcīgas rokas apņem viņu ar brālīti un paceļ abus augšā, saulītē... Zelta spožums un sarkana karogu plīva pielīst viņai acīs..
1.1.Virziena, arī apjoma bieža maiņa (piemēram, gāzu plūsmai, liesmām, sīku daļiņu kopumam).
PiemēriUn apģērbs.. neredzama vēja plīvā atkal plūsmoja un viļņoja..
- Un apģērbs.. neredzama vēja plīvā atkal plūsmoja un viļņoja..
- Tādēļ gala nav uguņu plīvai, tādēļ taisnība mūžīga ir, Ka bij nolēmis vienkāršais dzīvais vai nu dzīvot, vai godīgi mirt.
- ..saplosītu mākoņu plīvs, traucoties garām debess spīdeklim, radīja iespaidu, it kā uz zemes kristu lāsumainas gaismas lietus.
2.Tas (parasti parādība dabā), kas izplatās plaši, pārklājot, iekļaujot ko.
PiemēriMiglas plīvs.
- Miglas plīvs.
- ..zeme šķita izelpojam saldu reibumu, un visu iekļāva krēslas plīvs.
- pārn. Bet saule raud kā atraitne un melnā plīvā staigā, Aiz tumšiem lietus mākoņiem tā paslēpusi vaigu.
- pārn. ..strauji pagriezusies pret viņu, [Marga] cieši un ilgi veras acīs kā gribēdama, lai Krišs izlasa visu, kas slēpts aiz asaru plīvas.
- pārn. Pasaule tik milzum lielā.. Noslēpumu plīvā tīta.
Avoti: 6-2. sējums