plūkāt
plūkāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Ar rāvieniem vairākkārt vilkt, plēst (ko).
Piemēri..Goba domīgi plūkāja savu iesarkano bārdu.
- ..Goba domīgi plūkāja savu iesarkano bārdu.
- Irmiņa.. nervozi plūkāja resnu, brūnu matu bizi..
- Ir cilvēki, kas paraduši gumzīt galdautu vai plūkāt tā bārkstis..
- pārn. Atskrēja vējš, meža galotnes plūkādams..
2.Ar rāvieniem dalīt ko nost, padarot retāku (kādu kopumu).
PiemēriAleksandra Ortega apsēdās, norāva egles zariņu un ar pirkstiem lēni plūkāja asās skujas.
- Aleksandra Ortega apsēdās, norāva egles zariņu un ar pirkstiem lēni plūkāja asās skujas.
- Lai nenosaltu [paeglis], tinies skrandainā kamzolī. ..Labi, ka nav zinājušas vārnas: būtu plūkājušas ligzdu oderēšanai.
2.1.Ar rāvieniem, arī kodieniem dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
Piemēri..govis, iebridušas, kā saka, līdz ragiem zālē, plūkā tās galus.
- ..govis, iebridušas, kā saka, līdz ragiem zālē, plūkā tās galus.
Avoti: 6-2. sējums