plūkāt
plūkāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Ar rāvieniem vairākkārt vilkt, plēst (ko).
Piemēri..Goba domīgi plūkāja savu iesarkano bārdu.
2.Ar rāvieniem dalīt ko nost, padarot retāku (kādu kopumu).
PiemēriAleksandra Ortega apsēdās, norāva egles zariņu un ar pirkstiem lēni plūkāja asās skujas.
2.1.Ar rāvieniem, arī kodieniem dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
Piemēri..govis, iebridušas, kā saka, līdz ragiem zālē, plūkā tās galus.
Avoti: 6-2. sējums