plūsmot
plūsmot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
1.poēt. Izplatīties (plašā vietā, vidē) – par gaismu.
Piemēri..pār Rīgu sāk plūsmot iepelēks oranžums..
- ..pār Rīgu sāk plūsmot iepelēks oranžums..
1.1.Par gaisa strāvu, smaržu.
Piemēri..no Dižupes ūdens jau vilka dzestrums. Tas plūsmoja pa logu iekšā manā istabā.
- ..no Dižupes ūdens jau vilka dzestrums. Tas plūsmoja pa logu iekšā manā istabā.
- pārn. Māls domāja... domāja, un arī domām un atmiņām cauri plūsmoja neatvairāmā zemes smarža.
1.2.pārn. Pārņemt, izpausties (par psihisku stāvokli).
PiemēriLaimes un sāpju plūsma plūsmoja caur maniem locekļiem.
- Laimes un sāpju plūsma plūsmoja caur maniem locekļiem.
- ..dzejolī.. plūsmo ilgas izdzīvot raženu dzīvi, izjust visus likteņus un darbus..
2.reti Plīvot.
PiemēriUn apģērbs.. vēja plīvā atkal plūsmoja un viļņoja..
- Un apģērbs.. vēja plīvā atkal plūsmoja un viļņoja..
Avoti: 6-2. sējums