Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
popmūzika
popmūzika -as, s.; parasti vsk.
Estrādes mūzikas žanrs (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgas vienkāršas, asi ritmiskas melodijas, kurās izmantoti, piemēram, afrikāņu tautas mūzikas elementi, elektroģitāras un sitamie instrumenti.
Piemēri..Anglijā radusies un veidojusies modernā popmūzika, kuras spilgtākais pārstāvis bija.. ansamblis «The Beatles».
Avoti: 6-2. sējums