Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
popmūzika
popmūzika -as, s.; parasti vsk.
Estrādes mūzikas žanrs (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgas vienkāršas, asi ritmiskas melodijas, kurās izmantoti, piemēram, afrikāņu tautas mūzikas elementi, elektroģitāras un sitamie instrumenti.
Piemēri..Anglijā radusies un veidojusies modernā popmūzika, kuras spilgtākais pārstāvis bija.. ansamblis «The Beatles».
  • ..Anglijā radusies un veidojusies modernā popmūzika, kuras spilgtākais pārstāvis bija.. ansamblis «The Beatles».
  • Mūsdienu popmūzikā harmonisko funkciju veic daži akordi un standartizētas basu figūras.
  • Popmūzikā no sākta gala viss plūst un mainās, jo nepastāvīgā un untumainā mode rada aizvien jaunus ritmus un stilus.
Avoti: 6-2. sējums