Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
priekpilns
priekpilns -ais; s. -a, -ā
priekpilni apst.
1.Ļoti priecīgs1.
PiemēriPriekpilns cilvēks.
  • Priekpilns cilvēks.
  • Priekpilns satraukums.
  • Priekpilna vēsts.
  • D Vajag mācīties savus dēlus un meitas tuvināt pieaugušo dzīvei, ikdienas rūpēm un pienākumiem, radīt priekpilnu pārdzīvojumu sakarā ar ģimenes kopīgajām veiksmēm.
2.Ļoti priecīgs2.
PiemēriPriekpilnas svinības.
  • Priekpilnas svinības.
  • Priekpilna diena.
  • Pilngadības svētki atnāk arī jaunceltnēm. Priekpilnais bridis klāt Ķeguma HES [hidroelektrostacijai].
Avoti: 6-2. sējums