priekš
priekš priev. ar ģen.
1.Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis. Pirms 2 (1).
PiemēriIet prom priekš pusnakts.
1.1.Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties, notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
PiemēriPret vakaru viņa atkal pārradās un vēl priekš gulētiešanas izpurināja, izklapēja un salāpīja divus maišeļus.
Stabili vārdu savienojumiPriekš saules.
1.2.teikumā ar noliegtu verbu Agrāk par.
Piemēri«Laika mums vēl diezgan. Priekš pusastoņiem nesāksies, te publika nāk ar nokavēšanos.»
2.sar. Norāda uz dzīvu būtni, kam par labu vai sliktu ko dara, kas notiek, ir paredzēts. Norāda uz dzīvu būtni, kam (kas) ir piemērots, noderīgs.
Piemēri..viņš bija tik pieticīgs un nekā priekš sevis neprasīja.
2.1.Norāda uz darbības veicēju skaitu. Par.
PiemēriBērsons atstāja cigareti pelnos «Žēl, ka tu nesmēķē. Tagad man šis darbs sanatorijā jāveic priekš diviem.»
3.sar. Norāda uz to (objektu, darbību, stāvokli), kam kas ir noderīgs, piemērots, paredzēts.
Piemēri«Tā. Un jūs tikai priekš tiem trim vāģiem to vajadzīgu materiālu esat nocirtis?»
4.sar. Norāda uz laikposmu, kam kas paredzēts, gatavots.
PiemēriKur āboli bij palikuši, kurus viņš klētī priekš ziemas bij gribējis glabāt?..
5.novec. Norāda uz objektu, kura priekšā (kas) atrodas.
PiemēriLatviešu valodā vairums prievārdu nostājas priekš pārvaldāmā vārda.
5.1.savienojumā «priekš acīm». Norāda, ka (kas) atrodas, notiek, ir novietots cilvēka acu priekšā, cilvēka priekšā.
PiemēriAizlicis roku priekš acīm, milzis skatījās tālumā.
Stabili vārdu savienojumiPriekš acīm. Priekš kā (retāk kam).
Avoti: 6-2. sējums