Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
privāttiesisks
privāttiesisks -ais; s. -a, -ā
privāttiesiski apst.; jur.
Saistīts ar privāttiesībām, tām raksturīgs.
PiemēriVienošanās uz privāttiesiskiem pamatiem.
Avoti: 6-2. sējums