puķots
puķots -ais; s. -a, -ā
puķoti apst.
1.Puķains1.
PiemēriVakaros viņš ar divriteni joņoja uz pilsētas pusi un pusceļā satika slaidu meiteni puķotā zīda kleitā.
- Vakaros viņš ar divriteni joņoja uz pilsētas pusi un pusceļā satika slaidu meiteni puķotā zīda kleitā.
- Sarkani puķotais lakatiņš bija noslīdējis Anitai no galvas un plīvoja ap kaklu.
- Verandas logā balēja gabaliņš puķotā aizkara.
2.Puķains2.
Piemēri..rakstnieks smaidīdams izkāpa laukā [no mašīnas], izstaipīja rokas, pagrozījās pa pukoto pļavmalu..
- ..rakstnieks smaidīdams izkāpa laukā [no mašīnas], izstaipīja rokas, pagrozījās pa pukoto pļavmalu..
- Zaļosi [zaļojoši] tīrumi, Puķotas pļavas: Zib baltas kājiņas, Sīkžigli tekot.
Avoti: 6-2. sējums