Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
puķains
puķains -ais; s. -a, -ā
puķaini apst.
1.Tāds, kam ir ziedu raksts, ornaments (piemēram, par audumu, apģērba gabalu).
PiemēriPuķains lakats.
  • Puķains lakats.
  • Puķaini aizkari.
  • «..puķaina drāna pašlaik vīriešiem nāk modē.»
  • Ceļus ar rokām aptvērusi, galvu piešķiebusi, savā puķainā svārciņā viņa pati ziedēja kā vasara.
  • Skatienu piesaistīja puķainais pārvalks, kas klāja koju..
2.Tāds, kur zied daudz puķu.
PiemēriAp Jāņu laiku salā viļņo puķainas pļavas.
  • Ap Jāņu laiku salā viļņo puķainas pļavas.
  • Nesauciet atpakaļ, zaļie un puķainie lauki, Cīruļi, strazdi un pārējie vasaras draugi.
3.Samākslots, izskaistināts (par tekstu, izteikumu).
PiemēriOļģerta teiktā runa kļūst pārāk puķaina. Tā skandē vārdus tikai agrā jaunībā un dziļā vecumā.
  • Oļģerta teiktā runa kļūst pārāk puķaina. Tā skandē vārdus tikai agrā jaunībā un dziļā vecumā.
  • Dina Kuple necieš puķainus salīdzinājumus, kaut viņa mīl dzeju, to iestudē, nēsā sevī..
Avoti: 6-2. sējums