pulcēt
pulcēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) nāk kopā, vienuviet. Pulcināt.
PiemēriPēcpusdienā atbrauc no Rīgas diviziona vadība, un komisārs visus pulcē īsā mītiņā.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieki) nāk kopā, vienuviet.
PiemēriLopus uz mājā dzīšanu pulcēdama.
Avoti: 6-2. sējums