pundurība
pundurība -as, s.; parasti vsk.
1.Īpašību, pazīmju kopums, kas raksturīgs augiem, dzīvniekiem, kuri ir daudz mazāki par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
Piemēri..Īsvasu šķirņu pundurība pamatos saglabājas arī tad, ja stādāmā materiāla vairošanas procesā iepriekš minētās šķirnes potējam arī uz spēcīgi augošiem un ziemcietīgiem potcelmiem.
2.Īpašību, pazīmju kopums, kurš raksturīgs cilvēkiem, to ķermenim, ķermeņa daļām, kam ir ļoti mazs apjoms.
PiemēriViņš tomēr apzinājās savu pundurību.
Avoti: 6-2. sējums