pupiņš
pupiņš -a, v.; sar.
Zīdeklis (zīdainim vai dzīvnieku mazulim).
Piemēri..aptiekāre nolika Ērikam priekšā... pilnu riekšavu gumijas pupiņu, kādus mauc uz bērnu pudelītēm!
- ..aptiekāre nolika Ērikam priekšā... pilnu riekšavu gumijas pupiņu, kādus mauc uz bērnu pudelītēm!
- Gumijas pupiņā ar nokaitētu adatu jāizdur 1-2 nelielas atverītes, lai bērns caur tām ne ātrāk kā 10 minūtēs izzīstu pudelītes saturu.
- Pirksta zīšanu pirms ēdienreizēm var izskaidrot ar izsalkumu, bet pēc ēdienreizēm bērna tieksmi zīst cenšamies apmierināt ar mānekli (pupiņu).
Avoti: 6-2. sējums