Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pups
pups -a, v.
Piena dziedzera daļa (dzīvniekiem), kurā ir izvadkanāls.
Piemēri..viendien govij pupi esot tā sasprēgājuši, ka nemaz tesmenim nevarot durties klāt.
  • ..viendien govij pupi esot tā sasprēgājuši, ka nemaz tesmenim nevarot durties klāt.
  • Tādi skaisti sivēntiņi. Viens, palicis bez pupa, rāpjas pāri laimīgajiem, kas pie sava tikuši un neatlaižas.
  • Mazulis [briedēns] saoda pierietējuša tesmeņa smaržu,.. šaudīja meli, līdz satvēra pupa galu, ievilka mutē un tūdaļ sāka zīst.
Avoti: 6-2. sējums