Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
purns
purns -a, v.
1.Galvas priekšējā daļa ar muti un nāsīm (mugurkaulniekiem, izņemot putnus).
PiemēriGovs purns.
1.1.vienk. Seja.
Piemēri«Skaties, kas tam [fašistu majoram] par purnu,» dzelzceļnieks nenocietās.. «Sārti rozā, asins piezīdies kā ērce.»
Stabili vārdu savienojumiDabūt pa purnu (arī pa purslām).
2.Purngals1.
PiemēriZābaki ar smailiem purniem.
3.sar. Priekšgals (transportlīdzeklim).
PiemēriTvaikonis ir apgriezies ar purnu uz priekšu..
Avoti: 6-2. sējums