pusteciņus
pusteciņus apst.
1.Šikiem, straujiem soļiem, gandrīz teciņus.
Piemēri..tie bija vienīgie gājēji. Viņš - liels, garš, sakumpis spēra paplatus soļus, viņa [mazmeita] - maziņa, sīciņa pusteciņus tipināja līdzi.
- ..tie bija vienīgie gājēji. Viņš - liels, garš, sakumpis spēra paplatus soļus, viņa [mazmeita] - maziņa, sīciņa pusteciņus tipināja līdzi.
- «Nāciet līdz,» viņš izmeta un laidās pusteciņus prom. Leinasars ar Vili tikko spēja sekot.
- Bet nu jau pusteciņus no klona puses skrēja šurp arī Dauguļa, slaids, patrausls puisis..
1.1.Sīkiem rikšiem (par dzīvniekiem).
PiemēriZirgs gāja sāniski, pusteciņus, drasēdams, asti atmetis, kaklu kā gulbis skaisti izliecis..
- Zirgs gāja sāniski, pusteciņus, drasēdams, asti atmetis, kaklu kā gulbis skaisti izliecis..
- ..pa priekšu pusteciņus rikšoja.. brūnaļa staltiem, uz augšu pavērstiem ragiem..
Avoti: 6-2. sējums