Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pusvācietis
pusvācietis -ša, v.
pusvāciete -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Cilvēks, kam viens no vecākiem ir vācietis.
2.niev. Latvietis (parasti bagāts), kas cenšas līdzināties vāciešiem.
PiemēriKungi vien, pusvācieši Mūs' [mūsu] māsiņas vedējiņi.
Avoti: 6-2. sējums