putotājs
putotājs -a, v.
putotāja -as, s.
1.Darītājs → putot.
2.v. Ierīce, ar ko puto (2).
PiemēriDzērienus pagatavo, lietojot īpašu dzērienu elektrisko putotāju. Jāputo 2 - 4 minūtes, lai dzēriens būtu vienmērīgi putains.
Avoti: 6-2. sējums
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis