pārcept
pārcept -cepu, -cep, -cep, pag. -cepu; trans.
1.Cepot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
PiemēriPārcept desu.
1.1.intrans. Pārcepties.
PiemēriGadās, ka maize nav labi izcepusies vai, tieši otrādi, tā pārcepusi, ka garoza pārvēršas par ogli.
2.Cept vēlreiz, no jauna.
PiemēriKad maize paliek cieta, tad viņu atslapē [samitrina] ar ūdeni un ieliek viņu krāsnī pārcept.
Avoti: 6-1. sējums