pārcietēt
pārcietēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja; intrans.
1.Pāraugot kļūt sausnējam, cietam (parasti par zāli).
PiemēriKad zāle draud pārcietēt un vārpas grasās izbirt, tehnikas lielum lielā daļa koncentrējas uz lauka.
1.1.Cietējot kļūt pārāk grūti sakožamam (par pārtikas produktiem).
PiemēriMaize pārcietējusi.
Avoti: 6-1. sējums