pārcietēt
pārcietēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja; intrans.
1.Pāraugot kļūt sausnējam, cietam (parasti par zāli).
PiemēriKad zāle draud pārcietēt un vārpas grasās izbirt, tehnikas lielum lielā daļa koncentrējas uz lauka.
- Kad zāle draud pārcietēt un vārpas grasās izbirt, tehnikas lielum lielā daļa koncentrējas uz lauka.
1.1.Cietējot kļūt pārāk grūti sakožamam (par pārtikas produktiem).
PiemēriMaize pārcietējusi.
- Maize pārcietējusi.
Avoti: 6-1. sējums