pārgudrs
pārgudrs -ais; s. -a, -ā
pārgudri apst.
1.Tāds, kas kļūdaini uzskata sevi pat zinīgāku, gudrāku (salīdzinot ar citiem), arī par pietiekami gudru (kādā jautājumā, nozarē u. tml.) un pašpārliecināti pauž savas domas.
PiemēriSabiedrība gaida no skolas nevis pārgudrus, no dzīves atrautus filozofētājus, kas mehāniski apguvuši noteiktu zināšanu apjomu, bet gan radoši domājošus cilvēkus..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Piemēri«Būs lietus, biedri. Pamalē sāk veidoties tā saucamie «cirrus nimbus» tipa mākoņi.» Man nāk smiekli par Lubauša pārgudro valodu un svinīgo sejas izteiksmi.
Avoti: 6-1. sējums