pārklausīt
pārklausīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.vēst. Pārbaudīt (bērnus), lai novērtētu (viņu) mājmācībā iegūtās zināšanas.
PiemēriVeckungs.. iznāca mums pretim pirmajā istabā un te pie baltā, nekrāsotā galdiņa mūs pārklausīja. Bija mums jālasa no līdzatnestās pusbībeles un jāraksta uz tāfeles.
2.pareti Izjautāt.
Piemēri«Tu pats viņu [ganu] varētu pārklausīt,» viņa turpināja, «viņš tagad viens pats lejā pļavā, nav vēl pamatīgi izdomājis melus un, uz taviem vaicājumiem atbildot, varbūt sajuktu un pārrunātos.»
3.pareti Izklausīt.
PiemēriDakteris Ulpe, jau pārģērbies, ienāca ambulancē un pārklausīja Egliņa sirdi.
Avoti: 6-1. sējums