Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pārkūleņot
pārkūleņot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Kūleņojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
PiemēriLēciens neizdevās tāds, kā iecerēts, tomēr Bunduļacis [asarēns] pārkūleņoja pāri trauka malai un.. iekrita ūdenī.
1.1.trans.
Piemēri..varde nolēca no akmens un, pārkūleņojusi mazo lamu, uzrāpās krastā.
Avoti: 6-1. sējums