Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pīties
pīties pinos, pinies, pinas, pag. pinos; refl.
1.Kustēties, virzīties lēni, ar traucējumiem (piemēram, aizķeroties aiz kā, arī slikti orientē jo lies).
PiemēriKājas bija nogurušas no ilgās dīkā stāvēšanas un tādēļ tagad negribēja lāgā klausīt, pinās viena aiz otras un nepadevās iešanas ritma noteiktai stingrībai.
  • Kājas bija nogurušas no ilgās dīkā stāvēšanas un tādēļ tagad negribēja lāgā klausīt, pinās viena aiz otras un nepadevās iešanas ritma noteiktai stingrībai.
  • Kājas pinās saknēs, zari un mežapiņstīgas ķērās aiz drēbēm un plēsa seju..
  • pārn. Mēness stari manos matos pinas..
  • pārn. Tajā [ģimenes dzīvē] viņš taustās kā aklais, pinas un klūp, nevarēdams atrast pareizo ceļu, un tieši tādēļ piespiež sevi nedomāt..
1.1.sar. Lēni, arī nemākulīgi darboties (ar ko, ap ko).
PiemēriVajadzēs ap krāsni ilgāk pīties, Lai ir mājīgums. Lai atkal silts.
  • Vajadzēs ap krāsni ilgāk pīties, Lai ir mājīgums. Lai atkal silts.
  • ..aizgūtnēm [meitene] sāk ģērbties. ..Sīki, nepacietīgi pirksti tausta pogas un āķīšus - neviens no tiem labprātīgi negrib pakļauties. Ilga nervozē un pinas vēl vairāk.
1.2.sar. Ilgāku laiku darboties, kavēties (ar kādu, ap kādu), piemēram, aprūpējot (to).
PiemēriTēvs un māte katrs gājuši savu ceļu. Neviens negribējis ar puiku pīties.
  • Tēvs un māte katrs gājuši savu ceļu. Neviens negribējis ar puiku pīties.
  • Braucot viņš [Nagainis] dusmojās: kādēļ man vajadzēja ap šo iedomīgo vīreli tik ilgi pīties un laiku tērēt?
  • ..Ogu Lācis vēl pinās ap akmens lāci, negāja prom un žēlīgi kaut ko murmulēja-burbulēja.
1.3.pārn. Lēni, ar grūtībām runāt, bieži apraujoties runas plūsmā.
Piemēri..viss prāvais īres nams.. - arī tas šovakar klusē. It kā klausās, ko šogad runā Ilga, nomākta un zemē iespiesta, pīdamās, stostīdamās, pārteikdamās.
  • ..viss prāvais īres nams.. - arī tas šovakar klusē. It kā klausās, ko šogad runā Ilga, nomākta un zemē iespiesta, pīdamās, stostīdamās, pārteikdamās.
  • Stāstot par ceļojumu, viņš tomēr manāmi nervozēja, pinās vārdos, šķita neatceramies, kur un cik ilgi.. uzturējies.
  • Es [skolotājs] ilgi neliekos lūgties, sāku arī taisīt savas atzīmes. Bet brīnums. Jūtu pats, ka pinos savos teikumos, ka man trūkst attiecīgu vārdu.
2.parasti 3. pers. Vīties, augot apvīt (ko) – piemēram, par augiem, to daļām.
PiemēriSārts kūp kupliem, baltiem dūmiem - uguns aprij zarus, kur pavasarī pinās sārtbaltas ziedu vijas..
  • Sārts kūp kupliem, baltiem dūmiem - uguns aprij zarus, kur pavasarī pinās sārtbaltas ziedu vijas..
  • Ziediņi [madaras] sīksīki kā cukura graudiņi, kā sniegpārslu kristāliņi rindām vien savērti uz garajiem kātiem, kas tinas un pinas, ložņā pa zemi..
  • pārn. Melnas nojausmas tinas un pinas ap kājām, rokām un domam, taču, kas īsti tajās man draud, nespēju saprast.
2.1.Būt juceklīgam (par domām, atmiņām u. tml.).
PiemēriGalvā nāca un gāja, pinās un mežģījas daudzas domas, un citas no tām pazuda, līdz galam neizdomātas.
  • Galvā nāca un gāja, pinās un mežģījas daudzas domas, un citas no tām pazuda, līdz galam neizdomātas.
  • Visas viņas [Martas] domas un jūtas kā zirnekļa tīklā pinās un gura savādā slepenā nojautā. Šī nojauta pamazām tika asāka un gaišāka..
3.sar. Uzturēt (parasti tuvas, draudzīgas) attiecības (ar kādu).
Piemēri«Ja es iedzeru draugu vidū, tad tas vēl nenozīmē, ka pinos ar sievietēm.»
  • «Ja es iedzeru draugu vidū, tad tas vēl nenozīmē, ka pinos ar sievietēm.»
  • ..labas ģimenes bērnam, bet laba ģimene ir Hertas Sūnas sapnis - vispār nav ko pīties ar ielas bērniem.
3.1.Saistīt sevi (parasti ar ko nevēlamu, nosodāmu).
Piemēri«Vai varam runāt par godu un biedriskumu, ja pinamies ar meliem?»
  • «Vai varam runāt par godu un biedriskumu, ja pinamies ar meliem?»
4.Refl. → pīt1. Tikt pītam.
PiemēriJosta pinas viegli.
  • Josta pinas viegli.
  • pārn. Lielākas un pavisam sīkas nelaimes tuvākā un tālākā apkaimē pinās arvien pieaugoša virknē, biedēdamas ar tumšu nojaudu un nelabām, tramīgām gaidām..
Stabili vārdu savienojumiMēle pinas (arī metas, mežģījas).
Avoti: 6-2. sējums