pūlis
pūlis -ļa, v.
1.Liels neorganizēts vai vāji organizēts (cilvēku) kopums.
PiemēriSagaidītāju pūlis stacijā.
- Sagaidītāju pūlis stacijā.
- Iejukt pūlī.
- Upīšu Mārtiņu pūlī vairs nevarēja saskatīt.
- Ļaudis kaut kur skrēja. Ielu krustojumā drūzmējās satraukts pūlis.
- Ieskanējās mūzika. Straujais ritms it kā pagrūda Arni. Izspraucies cauri cilvēku pūlim, viņš gāja pāri zālei.
- pārn. Kad mašīna uzrāpās kalnā, priekšā pavērās ceļa līkumi, birzis un ezeri. Šķita, ka bērzi, pūļos sastājušies, liecas pie ūdeņiem, lai padzertos.
Stabili vārdu savienojumiKara pūlis.
- Kara pūlis niev. — Karapūlis.
1.1.Parastu, vienkāršu cilvēku kopums. Arī cilvēki bez spilgtām individuālām īpašībām, vidusmēra cilvēki.
PiemēriDekadenti raksta, ka viņu zemteksti, mūzika vārda mākslā neesot visiem jāsaprot, jo pūlis nespējot saprast izredzēto mākslu.
- Dekadenti raksta, ka viņu zemteksti, mūzika vārda mākslā neesot visiem jāsaprot, jo pūlis nespējot saprast izredzēto mākslu.
- Nē, tā [cīnītāju] jūra, kurā mēs ieplūdām, nebija pūlis, kas spēj tikai uz mirkli aizdegties.
- ..Reiz katram bija sava seja, Nu esam pūlis pelēks tā kā migla..
1.2.Liels (dzīvnieku, parasti kukaiņu) kopums. Bars.
Piemēri..mušas un dunduri neatkāpjas - laiks pārāk karsts. Nu vēl piebiedrojas odu pūlis. Sīkdami virpuļo kā izsēti spaļi.
- ..mušas un dunduri neatkāpjas - laiks pārāk karsts. Nu vēl piebiedrojas odu pūlis. Sīkdami virpuļo kā izsēti spaļi.
- Bites sanāk pūļu pūļiem.
1.3.pārn. Liels (kā, piemēram, priekšmetu, parādību) kopums.
PiemēriBez mitas spindza ložu pūlis sauss..
- Bez mitas spindza ložu pūlis sauss..
2.apv. Pūznis.
PiemēriCeļš atgādināja skudru pūli, kurā ļaundaris iegrūdis koku.
- Ceļš atgādināja skudru pūli, kurā ļaundaris iegrūdis koku.
- Ļaudis tekalēja kā skudras, kuru pūlī iemests svešs priekšmets.
- Skudrīte [skudriņa] savelk savu pūli..
Avoti: 6-2. sējums