rādīt
rādīt -u, -i, -a, pag. -īju
1.trans. Likt, novietot (ko) tā, ka (kāds) var uztvert (to) ar redzi, radīt (kādam) iespēju uztvert (ko) ar redzi. Vērst (kāda) uzmanību (uz ko redzamu).
PiemēriRādīt vēstuli.
Stabili vārdu savienojumiAcis nerādīt, arī (ne) acu nerādīt.
1.1.Radīt (kādam) iespēju uztvert ar redzi, skatīties (piemēram, vizuālu mākslas darbu, kādu darbību, norisi).
PiemēriRādīt kinoteātrī mākslas filmu.
Stabili vārdu savienojumiRādīt (arī taisīt) kumēdiņus.
1.2.Panākt, ka (kāds) analizē, izmeklē, noskaidro (ko).
PiemēriRādīt ārstam slimnieku.
1.3.Veidot (kā) attēlu (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
PiemēriTelevizors rāda kinofilmu.
1.4.intrans.
PiemēriLipsts atjēdzās liela reklāmas spoguļa priekšā, apstājās un sāka sevi pētīt. Spogulis bija labas kvalitātes, rādīja asi un skaidri.
2.trans. Vērst (parasti ar žestu) (kāda) uzmanību (uz ko), šādā veidā informēt (par ko).
PiemēriRādīt ar rokas mājienu brauciena virzienu.
2.1.intrans.
PiemēriJau no tālienes kalējs rādīja sievai ar roku uz to vietu, kur aiz ciema bija savesti smēdes koki...
Stabili vārdu savienojumiRādīt ar pirkstu (arī ar pirkstiem) (uz kādu).
2.2.Stāstot darīt zināmu (kustības virzienu, ceļu), pavadot panākt, ka kāds virzās (pa pareizu ceļu).
Piemēri«Rādi ceļu uz īsto vietu, tu labāk zini, kur te vērts iegriezties.»
Stabili vārdu savienojumiRādīt ceļu.
2.3.Būt tādam, pēc kā var noteikt (kustības virzienu, ceļu).
Piemēri..Ainažu ostas bāku ugunis rāda ceļu aizvien lielākam zvejas laivu skaitam.
Stabili vārdu savienojumiKur deguns rāda.
2.4.Turot, arī virzot (gaismas avotu), apgaismot (ko) — par cilvēku. Izstarojot gaismu, apgaismot (ko) — par gaismas avotu.
PiemēriKabatas spuldzītes gaismā, ko rādīja kāds strēlnieks, Aina [sanitāre] brūci.. pārsēja.
3.trans. Ar savu izturēšanos, rīcību, runu likt saprast (piemēram, domu, atziņu).
Piemēri«Runājiet tik gluži droši, Andrikson. Esmu tak saviem saimniekiem jau rādījis, ka man labi nodomi ar visiem.» [Saka barons.]
Stabili vārdu savienojumiRādīt priekšzīmi (arī paraugu).
3.1.Ar savu izturēšanos, rīcību, runu paust, darīt uztveramu (psihisku stāvokli, attieksmi).
PiemēriVisi skraidīja [ap degošo māju] kā apmulsuši, cits caur citu vaimanādami, it kā gribēdami ar to rādīt savu līdzcietību.
Stabili vārdu savienojumiNerādīt dzīvības zīmes. Rādīt labu sirdi.
3.2.Paust (sejā, vaibstos) psihisku stāvokli, attieksmi.
PiemēriRādīt vienaldzīgu seju.
3.3.Būt tādam, kurā izpaužas (psihisks stāvoklis, attieksme) — parasti par seju, vaibstiem.
Piemēri..Līdaciene rāpās laukā [no ratiem] vilcinādamās.. Kustības un katrs vaibsts sejā rādīja: ko nu mēs, tādi nabadziņi, mēs jau tikai tāpat, garāmbraukdami uz mazu brītiņu...
4.trans. Tēlot, atspoguļot (ko mākslas darbā).
PiemēriRādīt gleznās revolūcijas notikumus.
5.parasti 3. pers.; trans. Fiksēt vizuālā veidā (kā) mērījumu, arī vizuāli signalizēt (par ko) — par mēraparātiem, mērierīcēm u. tml.
PiemēriSpidometrs rāda astoņdesmit kilometrus stundā.
5.1.Būt tādam, pēc kā var noteikt diennakts posmu, momentu (par debess spīdekļiem, to gaismu).
Piemēri..saule brokastlaiku vien vēl rādīja..
6.parasti 3. pers.; trans. Būt tādam, no kā var ko secināt, pēc kā var ko pierādīt.
PiemēriArheoloģiskie izrakumi rāda, ka grafīts ir bijis cilvēcei jau sen pazīstams.
Stabili vārdu savienojumiLaiks rādīs.
6.1.Būt par (kā) zīmi, pazīmi.
Piemēri..viņš.. skatījās uz kalnu, aiz kura mājas skursteņa gals bij redzams. Plāns dūmu stabiņš rādīja, ka brokastīs būs kaut kas silts.
7.parasti 3. pers.; intrans. Būt ar redzes spēju (par acīm).
PiemēriPatiešām [dzērājiem] šķita, ka.. vakara krēslā acis pareizāk rāda.
Stabili vārdu savienojumiCik tālu acis rāda. Kur acis rāda.
8.intrans.; sar. Pārmācīt kādu. Likt kādam (ko) saprast, izjust.
Piemēri«Visi lopi izklīduši! Es viņai gan rādīšu!.. Mirdza, vai tu nāksi laukā no meža? Savāc lopus..»
Stabili vārdu savienojumiRādīt (ko) no labās puses. Rādīt (ko) no sliktās puses. Rādīt iespaidu.
Avoti: 6-2. sējums