radioviļņi
radioviļņi -u, vsk. radiovilnis, -ļņa, v.
Elektromagnētiskie viļņi, kuru garums ir no dažiem milimetriem līdz desmitiem tūkstošiem metru un kuru izplatīšanās noris bez mākslīgām enerģijas pārvades līnijām.
PiemēriRadīt (arī ģenerēt) radioviļņus.
- Radīt (arī ģenerēt) radioviļņus.
- Radioviļņu izplatīšanās.
- Radioviļņu plūsma.
- Uztvert radioviļņus.
- Pārveidot radioviļņus.
- Radioviļņa garums.
- Radioviļņu frekvence.
- Radioviļņus neaizēno gaismas stari, tie iziet cauri miglai un mākoņiem, atļauj novērot Sauli jebkuros klimatiskajos apstākļos.
- Divu zvaigžņu pasauļu sadursme ir varenākā dabas parādība, kādu vien cilvēks spēj šodien novērot. Saduroties milzīgajām putekļu un gāzu masām, šīs masas sakarst un sāk izstarot vienādā mērā kā redzamo gaismu, tā arī radioviļņus.
- sal. Ja domas būtu kā radioviļņi, kas aizklīst pasaules telpā, tad tās varētu kaut kur sastapties.
- pārn. Latvijas radiovilnī skanēs radiožurnāls «Jaunceltne».
Stabili vārdu savienojumiCentimetru radioviļņi. Gari radioviļņi.
- Centimetru radioviļņi — Radioviļņi, kuru garums ir no l centimetra līdz 100 centimetriem.
- Gari radioviļņi — Radioviļņi, kuru garums ir no 1000 līdz 10 000 metriem.
- Īsi radioviļņi — Radioviļņi, kuru garums ir no 10 līdz 100 metriem.
- Metru radioviļņi — Radioviļņi, kuru garums ir no l metra līdz 10 metriem.
- Milimetru radioviļņi — Radioviļņi, kuru garums ir no 1 milimetra līdz 10 milimetriem.
- Ultraīsi radioviļņi — Radioviļņi, kuru garums ir mazāks par 10 metriem.
- Vidēji radioviļņi — Radioviļņi, kuru garums ir no 100 līdz 1000 metriem.
Avoti: 6-2. sējums