Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
rakņāt
rakņāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Irdināt, jaukt, arī pārvietot ar kādu rīku vai rokām zemi (kādā platībā).
PiemēriRakņāt dārzu.
  • Rakņāt dārzu.
  • Rakņāt dobi.
1.1.Jaucot, arī pārvietojot ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi, smiltis, censties iegūt (ko).
PiemēriRakņāt dārzā sliekas.
  • Rakņāt dārzā sliekas.
1.2.Jaukt, arī pārvietot (piemēram, zemi).
PiemēriSilti sapņos rakņāt nerakņāto smilti, aizmirst, kā tai dienā dega tilti..
  • Silti sapņos rakņāt nerakņāto smilti, aizmirst, kā tai dienā dega tilti..
  • Anita nolieca galvu un sāka rakņāt ar zābaka purngalu plāno sniegu.
1.3.Kašņāt, kārpīt (ko)- par dzīvniekiem Veidot augsnē rakumus (piemēram par kurmi).
PiemēriKurmji rakņāja pļavu.
  • Kurmji rakņāja pļavu.
Avoti: 6-2. sējums