Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
randiņš
randiņš -a, v.; sar.
Iepriekš norunāta, parasti intīma, satikšanās.
PiemēriViņam šodien esot bijis sarunāts randiņš, un nu nācies to atlikt..
  • Viņam šodien esot bijis sarunāts randiņš, un nu nācies to atlikt..
  • «..tas elektriķis droši vien uzaicinātu uz randiņu tevi, nevis mani, bet.. tu aizgāji uz noliktavu.»
  • Nu jau bērni iet uz randiņiem!
Avoti: 6-2. sējums