raudulīgs
raudulīgs -ais; s. -a, -ā
raudulīgi apst.
1.Tāds, kas bieži raud (par mazu bērnu).
PiemēriJa bērns dažreiz ir raudulīgs, nemierīgs, tad tam ir kādi iemesli - augošs zobs, slims vēderiņš.
1.1.Tāds, kas mēdz bieži raudāt, parasti bez nopietna iemesla. Arī pārmērīgi jūtīgs.
PiemēriSlimnieki bieži kļūst raudulīgi, viegli uzbudināmi un nervozi..
1.2.Tāds, kurā ir jūtamas, sadzirdamas raudas (par runu, balsi).
PiemēriRaudulīgi lūgt.
2.Tāds, kas bieži, arī apnicīgi gaužas, žēlojas.
Piemēri..manēžā iznāca maza auguma, gandrīz plikpaurains, raudulīgs vīrelis [klauns]..
2.1.Tāds, kurā izpaužas gaušanās, žēlošanās. Arī žēlabains.
PiemēriViņa [kalpa] apaļā seja bez vaibsta, bez dzīvības,.. no brūnajām acīm nekad neizzūd raudulīgais skatiens.
2.2.pārn. Tāds, kas izraisa žēlumu, skumjas. Arī sentimentāls.
PiemēriRaudulīgi dzejas panti.
Avoti: 6-2. sējums