relativitāte
relativitāte -es, s.; parasti vsk.
Nosacītība, atkarība (no citiem faktoriem); arī ierobežotība.
PiemēriGalilejs norādīja uz kustības sakaru ar telpu un laiku, kā arī uz kustības relativitāti.
- Galilejs norādīja uz kustības sakaru ar telpu un laiku, kā arī uz kustības relativitāti.
- Ierobežotie apstākļi, kādos nākas darboties lugas personām uz skatuves, pieļauj dramaturģijā laika relativitāti. Tas nozīmē, ka darbībai, kas no tiek uz skatuves, nav obligāti pilnīgi jāsakrīt ar to laiku, ko šīs darbības norise prasa reālajā dzīvē.
- Tikai Einšteina relativitātes teorija atklāja, ka masu un enerģiju saista dziļas un likumsakarīgas saites.
- Speciālā relativitātes teorija, ko 1905. gadā izveidoja A. Einšteins, parādīja, ka priekšmetu telpiskās īpašības, piemēram, to garums, ir lielumi, kas raksturo nevis pašu priekšmetu, bet gan tā attiecības pret citiem priekšmetiem.
- ..lielākais notikums zinātnē rnūsu gadsimta pirmajā trešdaļā bija Alberta Einšteina 1916. gadā formulētā vispārīgā relativitātes teorija..
Stabili vārdu savienojumiRelativitātes teorija.
- Relativitātes teorija fiz. — Fizikāla teorija, kas pētī telpas un laika īpašības, savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
- Speciālā relativitātes teorija fiz. — Teorija, kam pamatā ir princips, saskaņā ar kuru fizikālās parādības visās inerciālās atskaites sistēmās norit vienādi, un gaismas ātruma nemainības princips - gaismas ātrums vakuumā ir konstants un nav atkarīgs no gaismas avota kustības.
- Vispārīgā relativitātes teorija fiz. — Teorija, pēc kuras aplūko neinerciālās atskaites sistēmas un gravitācijas lauka likumsakarības.
Avoti: 6-2. sējums