Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
renegāts
renegāts -a, v.
renegāte -es, dsk. ģen. -šu, s.
Cilvēks, kas noliedz savu līdzšinējo, parasti politisko, pārliecību un pievienojas šīs pārliecības pretiniekiem.
PiemēriCarisma asinsdarbu un renegātu ietekmē no strādnieku šķiras cīņu uzdevumiem centās norobežoties arī tie darba cilvēki, kuri vēl nebija izauguši līdz savas šķiras apziņai.
  • Carisma asinsdarbu un renegātu ietekmē no strādnieku šķiras cīņu uzdevumiem centās norobežoties arī tie darba cilvēki, kuri vēl nebija izauguši līdz savas šķiras apziņai.
  • ..A. Upīša traģikomēdija «Viens un daudzie», kas rāda strādnieku organizētu cīņu pret fabrikantu un nežēlīgi atmasko renegātus - strādnieku kustības nodevējus.
  • Dzejnieks Airis un students Elmārs Auziņš, trūcīga jaunsaimnieka dēls, romānā pārstāv renegātus, pārbēdzējus buržuāzijas nometnē.
Avoti: 6-2. sējums