repatriēt
repatriēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Panākt, ka (karagūstekņi, emigranti, bēgļi, pārvietotās personas) atgriežas dzimtenē, nekavēt (tos) atgriezties dzimtenē.
PiemēriEnsons: Dzird, ka no padomju zonas visi pārvietotie jau esot repatriēti.
- Ensons: Dzird, ka no padomju zonas visi pārvietotie jau esot repatriēti.
- Pirmajās kara stundās tiku mobilizēts pretgaisa aizsardzībā. Katru nakti kauja ar vācu izpletņlēcējiem, galvenokārt repatriētiem vāciešiem.
Avoti: 6-2. sējums