rezignēts
rezignēts -ais; s. -a, -ā
rezignēti apst.
1.Divd. → rezignēt.
2.Tāds, kas ir ļāvies rezignācijai (par cilvēku).
PiemēriMarlēne kļūst vecāka, rezignētāka, bet nekapitulē.
- Marlēne kļūst vecāka, rezignētāka, bet nekapitulē.
2.1.Tāds, kurā izpaužas rezignācija.
PiemēriRezignēta dzeja.
- Rezignēta dzeja.
- Rezignēta balss.
- Kristaps.. atradās istabiņā rezignētā gara stāvoklī. ..tas bija izdzēris veselu bateriju alus pudeļu..
- «Pirms pāris gadiem atvaļinājuma laikā aizbraucu apskatīties savu jauno dienu zemi,» rezignēti stāsta Filipe. «Vietas, kur pavadīta bērnība, katram cilvēkam ir mīļas.»
- «Lai skraidītu uz Mazlitenes ballītēm, esmu jau tā kā par vecu,» redzu, kā viņa rezignēti pasmaida.
Avoti: 6-2. sējums