Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
riekstiņš
riekstiņš -a, v.
1.Dem. → rieksts.
2.bot. Sauss neveronis ar vienu sēklu un samērā cietu augļa apvalku.
PiemēriRiekstiņu skaldauglis.
  • Riekstiņu skaldauglis.
  • Auglis [majorānam] sauss, sastāv no četriem maziem, gaiši brūniem smaržīgiem viensēklas riekstiņiem.
3.Neliels apaļš veidojums no mīklas.
PiemēriBet Tomelis.. stāvēja pie abras un gaidīja mīklu, lai pats varētu velt riekstiņus.
  • Bet Tomelis.. stāvēja pie abras un gaidīja mīklu, lai pats varētu velt riekstiņus.
Avoti: 6-2. sējums