ripināt
ripināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti priekšmets) ripo. Vairākkārt velt, arī grozīt (kādu, parasti apaļas formas, priekšmetu).
PiemēriRipināt bumbu.
- Ripināt bumbu.
- Ripināt pirkstos zīmuli.
- Vīri aprunājās, tad atkal veicīgi ripināja baļķus uz upi. Šļakatas uzsizdami, atkal upē gāzās koku stumbri..
- Viņš stāvēja, ar roku pret galdu atspiedies, pirkstiem mehāniski ripinādams augšpēdu nomesto cepuri.
- Jaguārs [kaķis] tupēja uz plaukta un.. svētlaimīgi ripināja un laizīja apgāztu baldriānu pudelīti.
- pārn. Meldri Ventā sāk dzeltēt, un Rumba griežas ap savu asi un ripina prom mazu pilsētiņu.
1.1.Virzīt, pārvietot (ko tādu, kam ir ritenis vai riteņi).
PiemēriPuiši pa.. dēļu laipām ripināja ķerras ar akmeņiem..
- Puiši pa.. dēļu laipām ripināja ķerras ar akmeņiem..
Avoti: 6-2. sējums