robustums
robustums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → robusts1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..rūpīgi nopētīju Ivara seju. Nekā skaista, nekā pievilcīga. Bet iespējams, ka tieši savā robustumā, ar savu auksto, pelēko akmens vai koka seju viņš tomēr bija skaists.
Avoti: 6-2. sējums