rotaļnieks
rotaļnieks -a, v.
rotaļniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Cilvēks, kas piedalās rotaļā. Rotaļas dalībnieks.
PiemēriSprīdītis nolūkojas rotaļniekos ar neslēptu pārākumu. Nē, smilšu kūkas un uzvelkamās mašīnas viņu vairs neinteresē.
- Sprīdītis nolūkojas rotaļniekos ar neslēptu pārākumu. Nē, smilšu kūkas un uzvelkamās mašīnas viņu vairs neinteresē.
- Klasē gāja rotaļu «Zvejnieks mani aicināja». ..Viņai ienākot, rotaļnieki atlaida vaļā pirkstus, pajuka kā bišu kamols liepas zarotnē..
- Rotaļnieki stāv plašā aplī ar sejām uz iekšpusi apmēram pusotra metra attālumā viens no otra.
2.Rotaļu organizētājs, vadītājs.
PiemēriAtpūtas nama rotaļnieks.
- Atpūtas nama rotaļnieks.
Avoti: 6-2. sējums