Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
runība
runība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → runīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Runīgums.
PiemēriOšu Annu kaitināja tiklab šī Padega viszinība, kā neparastā, tā kā nepienācīgā runība.
Avoti: 6-2. sējums